-Cienājamie kungi! Pirms jūs nolasīsiet spriedumu manam aizstāvamajam, lūdzu, ņemt vērā to, ka viņš ir kurls, un nevarēja dzirdēt savu sirdsapziņas balsi, kas viņu brīdināja, atturēties no nozieguma izdarīšanas!
(5/3)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesā:
- Jums ir alibi?
- Jā... jums valūtā vai latos?
(5/2)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Nomirst kāds ļoti bagāts un ieteikmīgs vīrs. Pēc viņa nāves advokāts sāk lasīt vecā vīra testamentu: "Es, Jānis Bērziņš, būdams pie pilnas apziņas visu savu naudu ... iztērēju".
(4/6)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
- Apsūdzētais, vai varat minēt kādus jūsu vainu mīkstinošus apstākļus?
- Protams! Esmu tiesāts jau desmit reizes, un, kā redzat, jēgas no tā nav nekādas.
(4/6)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesnesis apsūdzētajam:
- Par ko piekāvāt savu kaimiņu?
- Viņš dzīvoklī turēja aitas!
- Nu vai tad tas ir iemesls?!
- Tiesneša kungs, es pusgadu ārstējos pie psihiatra, jo domāju, ka tā blēšana ir dzirdes halucinācijas!!!
(4/6)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesas process. Tiesnesis jautā lieciniekam:
- Jūs taču redzējāt, kā apsūdzētā ar gludekli iesit savam vīram pa galvu. Kā jūs rīkojāties?
- Piezvanīju līgavai un pateicu, ka par precēšanos esmu pārdomājis.
(5/3)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesājamā, sakiet cik Jums gadu?
- 86 gadi
- Vai Jūs varat saviem vārdiem pārstāstīt, kas tieši ar Jums notika?
- Nu es sēdēju parkā uz soliņa. Bija saulaina pavasara diena. Viss ziedēja. Putni dziedāja...
- Tuvāk lietai lūdzu!
- Kāds jauns cilvēks pienāca man klāt un apsēdās blakus
- Vai Jūs viņu pazināt?
- Nē, bet pēc izskata viņš noteikti bija draudzīgi noskaņots.
- Kas notika pēc tam?
- Viņš sāka glāstīt manu ceļgalu...
- Un Jūs viņu apturējāt?
- Nē...
- Kāpēc?
- Tā bija lieliska sajūta. Kopš mans nelaiķa vīrs nomira pirms 20 gadiem, neviens nebija glāstījis manu ceļgalu
- Kas notika tālāk?
- Viņš sāka glāstīt manas krūtis...
- Vai tad Jūs viņu apturējāt?
- Nē...
- Kāpēc nē?
- Bet kāpēc gan? Viņa glāsti bija tik maigi un lika manām asinīm riņķot straujāk un atkal justies jaunai un iekārojamai. Es gadiem ilgi nebiju tā jutusies
- Un kas notika tālāk?
- OOOOOOO, es biju tik uzbudināta, ka atgūlos uz soliņa un teicu: "Ņem mani!!!!!!!!!"
- Un viņš Jūs "paņēma"?
- Pie joda! Viņš pieleca kājās un nokliedzās: APRIL, APRIL, vecā muļķe!!!!
...un tad es to sīko perdeli nošāvu...
(4/7)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesā
-Jūs no kurienes naudu ņemat?
-no tumbačkas.
-A kas naudu tumbočkā liek?
-Sieva liek.
-Kur sieva ņem naudu?
-Es viņai dodu.
-Nu tāpēc es jums prasu, kur jūs ņemat naudu!?
-Ka, kur. no tumbočkas ņemu.
(4/3)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Advokāts tiesā:
-Cienijamie kungi! Pirms jus nolasiet spriedumu manam aizstavajamajam, ludzu, ņemt vera to ka vinš ir kurls, un nevareja dzirdet savu sirdsapzinas balsi, kas viņu bridinaja, attureties no nozieguma izdarišanas!
(3/1)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesnesis:
Apklustiet beidzot visi. Tas troksnis ir neciešams. Es izskatu šodien jau trešo lietu un joprojām nedzirdu nevienu vārdu
(0/0)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesas zālē, tiesnesis: "Tiesātais, ko jūs teiktu savam ataisnojumam??" Tiesātais: "Tā kā es vakar nozagu mašīnu, tad man tikko iestājās amnēzija!".
(2/1)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesas sēde ,tiek izskatīta lieta par izvarošanu, galvenā lieciniece veca veca tantiņa.
Tiesnesis: kundzīt stāstiet, ko redzējāt
Tantīte: eju, eju pa pļavu, te, skatos, divi siena gubā drāžas un...
Tiesnesis pārtrauc: lūdzu publiskā vietā lietojiet civilizētu vārdu-kopojās,
Tantīte: eju, eju pa pļavu, te skatos, divi siena gubā kopojās, eju tuvāk, nē tomēr... drāžas.
(3/2)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Tiesnesis apsūdzētajam:
- Cik jums ir gadu?
- Būs 28!
- Nē... nebūs...
(1/1)
»Advokāti, tiesa, cietumnieki
Cietuma priekšnieks jautā uz nāvi notiesātajam elektriskajā krēslā:
- Kāda ir jūsu pēdējā vēlēšanās?
- Paturiet, lūdzu, mani aiz rokas, tā es jutīšos drošāk.
Pievienot jaunu joku!
